Atšķirībā no kuņģa čūlas tā ir mazāk sāpīga, tāpēc cilvēki tai parasti nepievērš uzmanību un ar ārstēšanos nesteidzas. Taču patiesībā slimība ir ļoti bīstama, un, laikus to neārstējot, var būt nopietnas sekas.
Parasti slimība sāk progresēt, iestājoties rudenim. Vispirms parādās grūti izskaidrojams nogurums, bet pēc dažām nedēļām sasirgušais sāk pamanīt, ka absolūti nepacieš izsalkumu: pietiek pāris stundu pagavēt, un tūlīt pat parādās sāpes noteiktā vietā vēdera augšdaļā. Ja kaut nedaudz ieēd, sāpes pāriet, bet pēc kāda laika tās atkal parādās.
Nekādā gadījumā nedrīkst sākt praktizēt pašārstēšanos un slāpēt sāpes, dzerot dažādus pretsāpju līdzekļus. Pretsāpju preparāti divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā var izprovocēt slimības saasinājumu.
Vienīgais pareizais ceļš – doties pie gastroenterologa, jo visi šie simptomi ir raksturīgi divpadsmitpirkstu zarnas čūlai, ļoti bīstamai slimībai, kura spēj izraisīt asiņošanu un perforāciju. Nereti ielaista čūla cilvēku var padarīt par invalīdu, bet dažkārt var būt arī letāls iznākums.
Čūla izvēlas jaunus cilvēkus
Diemžēl jāatzīst, ka divpadsmitpirkstu zarnas čūla ir gados jaunu cilvēku slimība: aptuveni 75% pacientu ir jaunāki par 40 gadiem. Turklāt vīrieši slimo biežāk nekā sievietes, un pirmām kārtām riskē tie, kam ir I asins grupa.
Sava nozīme ir arī iedzimtībai: radiniekiem čūlu atklāj piecas reizes biežāk nekā cilvēkiem, kuru tuvinieki ar šo slimību nekad nav slimojuši.
Ir vairāki slimības riska faktori:
* pārkāpumi uztura režīmā: neregulāras maltītes, pārāk liela aizraušanās ar asiem, sāļiem, skābiem ēdieniem, pārsvarā lietots sauss ēdiens;
* paaugstināts kuņģa sulas skābes līmenis: būtībā tas ir sālsskābes un citu skābju šķīdums;
* nepietiekami stingrs muskuļu gredzens starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu: tas neaizveras blīvi, rezultātā zarnā nonāk kuņģa sula un to saēd;
* stress, depresija, bezmiegs: tas viss palēnina zarnu sieniņas aizsarggļotu veidošanos;
* alkohols un smēķēšana traucē asins mikrocirkulāciju zarnu sieniņās;
* nekontrolēta dažu medikamentu lietošana: piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma preparāti (aspirīns, indometacīns u. c.), kortikosteroīdi (prednizolons u. c.) kairina kuņģa un zarnu trakta gļotādu un rosina čūlu veidošanos.
Taču visbiežāk mēdz būt tā – cilvēks normāli ēd, nesmēķē, iedzer reti, ir mierīgs, taču tik un tā slimo ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Šajā nelaimē vainojama baktērija ar skaistu, bet grūti izrunājamo nosaukumu – helikobaktērija.
Tā mīt kuņģa lejasdaļā, precīzāk, vietā, kur kuņģis pāriet divpadsmitpirkstu zarnā. Kontakts ar baktēriju visbiežāk notiek jau bērnībā. Organismā tā nonāk no ārējās vides: ar koplietojamiem traukiem, netīrām rokām, pat skūpstu. Nonākusi kuņģī, tā var gadiem ilgi dzīvot rāmi un pacietīgi gaidīt savu stundu. Un nereti arī sagaida – pietiek pazemināties organisma dabīgajām aizsardzības spējām, un baktērija tūdaļ kļūst aktīva.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!